Jūras akvāriji

Autors AigarS.


   Tāpat kā akvārijus mēdz iedalīt saldūdens un sālsūdens akvārijos, tāpat sālsūdens (jūras) akvārijus iedala zivju un koraļļu jeb rifa akvārijos. Pārsvarā jau tomēr rifa akvārijos tiek turētas arī zivis, un zivju akvāriju turētāji iemanās izaudzēt arī kādu koralli. Tas varētu būt trešais jūras akvāriju tips - jauktais. Jāacerās gan, ka ne visas zivis var turēt kopā ar visiem koraļļiem! Tieši skaistākās zivis parasti nevar turēt kopā ar koraļļiem. Bet ja gribēsiet skaistus koraļļus, tad būsiet spiesti šajā akvārijā atteikties no lielākā vairuma zivju.
   Atsevišķi ir apskatāma vēl viena grupa - mini jūras akvāriji. To tilpums parasti ir līdz 80-100 litriem, nav nepieciešamība pēc daudz un dārgas papildus tehnikas.

   Koraļļu akvārijs.

   Sāksim ar to, ka arī koraļļi iedalās divās lielās grupās - cietie un mīkstie. Cietos, savukārt, iedala SPS (Small Polyped Stony) un LPS (Large Polyped Stony).
   Liela daļa no mīkstajiem koraļļiem nav tik "kaprīzi" kā cietie. Tiem nav nepieciešama arī tik stipra straume un spēcīgs apgaismojums kā lielai daļai cieto koraļļu. Tāpēc iesācējiem parasti neiesaka uzreiz sākt nodarboties ar SPS, kuri ir visprasīgākie.

   Par cietajiem šos koraļļus sauc tāpēc, ka tie veido sev cietu kalcija skeletu no ūdenī izšķīdušajām vielām. Akvārijā to nodrošina ar sintētiskā sāls maisījuma palīdzību. Koraļļu augšanai patērētās vielas laika gaitā akvārijā ir jāpapildina. To var panākt ar daļējām ūdens maiņām, pievienojot atsevišķu elementu šķīdumus vai(un) izmantojot citus tehniskus risinājumus. Vairums koraļļu ir ļoti jutīgi pret vides izmaiņām akvārijā: ph (sārmainības) un kh (cietības), sāļuma, temperatūras un citiem apstākļiem.
Kā izplatītākos no SPS var nosaukt Acropora, Montipora, Seriatopora, LPS - Lobophyllia, Euphyllia, Favia. Izplatītākie mīkstie koraļļi ir Dicosoma, Xenia, Sinularia, Sarcophyton. Tie ir tikai nedaudzi nosaukumi koraļļiem, kuriem vēl ir daudz paveidu un krāsu.
Veidojot koraļļu akvāriju, jāatceras, ka koraļļi var augt tikai sev vien zināmos virzienos un ar laiku aizņems vairāk vietas. Aizsargājot savu teritoriju, tie var izdalīt ķīmiskas vielas, kas ir bīstamas blakus esošajiem koraļļiem.

   Zivju akvārijs.

   Zivju akvārija uzturēšana ir nedaudz vienkāršāka par koraļļu audzēšanu. Zivīm nav nepieciešamas tik stipras gaismas un tik laba filtrācija. Atšķirībā no koraļļu akvārijiem, šeit var turēt visas zivis - gan tās, ko var turēt kopā ar koraļļiem, gan tās, kuras ēd koraļļus. Bet arī zivju izvēle nav vienkārša. Internetā var atrast daudz un dažādas tabulas ar zivju saderību, bet jāatceras, ka katrs akvārijs ir savādāks. Kas vienā akvārijā ir nepieņemami, tas var būt normāli citā. Daudz kas būs atkarīgs arī no paša akvārija izmēriem, jo lielākajām un kustīgākajām zivīm būs nepiešama vieta peldēšanai. Ja būs lielāks akvārijs un vairāk vietu kur zivīm aizbēgt un noslēpties, Jums būs lielāka iespējamība, ka varēsiet turēt kopā vairāk tādas zivis, kuras Jums tiešām patīk. Pirmās akvārijā ielaistās zivis vienmēr jutīsies kā saimnieces savās mājās, bet vēlāk pievienotās, pārsvarā centīsies iejusties jaunajās mājās. Ja agresīvākās zivis tiks ielaistas pirmās, tad vēlāk būs grūti atrast viņām kaimiņus. Tas attiecas ne tikai uz tīri jūras zivju akvārijiem, bet arī uz jauktajiem jūras un arī saldūdens akvārijiem.

   Īsumā tie būtu visi padomi, ko būtu nepieciešams ievērot. Bet tas noteikti nav viss, kas būtu jāzin, ja gribat Pats uzturēt mājās vai darba vietā jūras akvāriju!



FacebookTwitterGoogle BookmarksLinkedinRSS FeedPinterest